Pārlekt uz galveno saturu

Indricas Sv. Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca

Tālr. +371 26263061, Kalniešu pagasts, Indrica, tic@kraslava.lv
 

Unikālā baznīcas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tas ir viens no agrīnākajiem šobrīd Latgalē zināmajiem katoļu koka dievnamiem un vienīgā no 17.gs. celtnēm, kas nepārbūvēta saglabājusies sākotnējā vietā.
Indricas baznīca cieši saistīta ar Plāteru dzimtas un tās īpašumu vēsturi Latgalē. Indricas īpašums kopš 1531.gada atradies Plāteru dzimtas rokās. 1695.gadā Livonijas vaivads Jans Andrejs Plāters atgriezies katoļticībā un plašā dzimta viņam sekojusi. Šis notikums būtiski ietekmējis arī vietējā dievnama likteni. Luterāņu baznīcas koka ēka, par kuras veidolu ziņu nav, tikusi nojaukta un pārcelta uz tagadējo vietu, lai tā tālāk kalpotu katoļu draudzei.
Indricas koka katoļu dievnams celts ap 1698.gadu, un to Jāņa Kristītāja vārdā tā paša gada 7.septembrī konsekrējis Livonijas (Piltenes) bīskaps Nikolajs Korvins Poplavskis. Indrica Plāteriem piederējusi arī 19.gs, un te saimniekojis arī Lietuvas lielkņazistes vicekanclers Kazimirs Konstantīns Plāters. Ņemot vērā Plāteru dzimtas īpašumu izvietojumu un ciešo saistību ar Lietuvas lielkņazisti, šai laikā daļu Indricas draudzes veidojuši lietuvieši. Baznīcas arhīvā saglabājušās 18.gs. metrikas (1731 – 1753).
1761.gada ģenerālvizitācijas laikā draudzes dievnams aprakstīts kā labi uzturēta koka celtne. Centrālajā kokgriezuma altārī atradies Krustā sistā tēls un cilnis ar Kristus atveidojumu Ģetzemanes dārzā. Līdzās dievnamam kapsētā minēts vienkāršas konstrukcijas zvanu tornis. Indricas baznīcas teritoriju norobežo ar māla kārniņiem segts akmeņu – ķieģeļu mūra žogs ar vārtiem.
Baznīcas ēkā lielāki remontdarbi bijuši 1890. un 1918.gadā. 1989.gadā ēkā iespēris zibens, izcēlies ugunsgrēks, taču dievnams nav nodedzis, cietusi sakristeja un sānojums ar altāri, kas pēc tam izremontēti.
Baznīcā saglabāta 18.gs. vidū darinātā, Krāslavas baznīcā bijusī t.s. Sniega Dievmātes gleznas kopija, kas tapusi pēc jezuītu iniciatīvas, viņiem pametot Krāslavu un pārceļoties uz Indricu. Gleznas oriģināls gājis bojā Izvaltas baznīcā 1941.g.
Baznīcas plānojums un telpiskais veidojums rāda paraugu vēlākām, 18.gs. koka dievnamu būvēm Latgalē.
Šobrīd senākā koka baznīca Daugavas krastos, kas atrodas senā Polockas ceļa malā, joprojām kalpo katoļu draudzei.