Pie Rīgas ielas 54. nama, Krāslava
Šajā laukumā reiz slējās pirmā monumentālā mūra celtne Krāslavā – rātsnams. Tās būvniecība sākās Krāslavas miesta ekonomiskā uzplaukuma laikā ap 1752. gadu, pateicoties tā laika Krāslavas īpašnieku, grāfu Plāteru, īstenotajam miesta attīstības plānam. 18.gadsimta otrajā pusē Krāslava jau bija veiksmīgs tirdzniecības centrs un lepojās ar teicamas kvalitātes vietējiem ražojumiem – samtu, tepiķiem, zelta un sudraba izstrādājumiem, ko veiksmīgi eksportēja uz Lietuvu, Poliju un Krieviju.
Krāslavas tirgus laukums un tā galvenā rota - rātsnams tika būvēts pēc tā laika Polijas arhitektūras un celtniecība parauga, iespaidojoties no vēlīnā baroka arhitektūras. Tā bija iespaidīga divstāvu mūra celtne ar augstu mansarda jumtu un masīvu astoņstūra torni ēkas centrā, kuru vainagoja divpakāpju barokāla smaile - atradās pulkstenis, zvans un vējrādis. Tradicionāli rātsnamos bija svaru, muitas, tirdzniecības telpas, tiesas zāle, cietums, arhīvs un ierēdņu darba telpas.
Pilsētbūvnieciski tirgus laukums ar rātsnamu bija kompozicionāli saistīts ar grāfu pili un baznīcu, nozīmīga bija iekļaušanās pilsētas kopējā ainavā.
19. gadsimta sākumā rātsnams, kā lielākā daļa Krāslavas apbūves, cieta ugunsgrēkā, kura rezultātā nojauca torni un ēkas otro stāvu, bet pirmo stāvu turpināja izmantot kā kultūras namu un vēlāk - sporta skolu. Ēkas pagrabus aizbēra pēc Otrā pasaules kara. 2016. gadā ēku nojauca.
Vides objektu “Rātsnams” 2021. gada vasarā izveidoja mākslinieki Mairita un Ivo Folkmaņi pēc K. Rēmera zīmējuma.
Objekta izveidi atbalstīja Valsts Kultūrkapitāla fonds Krāslavas novada domes projekta “Vides objekta “Rātsnams” izveide Krāslavā” ietvaros.