Krāslavas novada muzejs

Muzejs piedāvā apskatīt unikālu ekspozīciju, kas izveidota 17 m garā improvizētā laivā. Gadsimtu gaitā Krāslavā un tās novadā dzīvojuši dažādu tautību cilvēki, kuri ir mācījušies sadzīvot, pieņemot atšķirīgo un meklējot kopīgo, ar savu kultūru bagātinājuši viens otru, tā veidojot īpašu tautu toleranci. 1925. gadā tika apstiprināts Krāslavas pilsētas ģerbonis, kurā uz zila fona attēlota sudrabota laiva ar pieciem airiem. Pieci airi simbolizēja toreiz Krāslavā dzīvojošās tautības: latviešus, poļus, krievus, baltkrievus un ebrejus. Ekspozīcijas “Pieci airi” mērķis – izsekot šo tautību mijiedarbību sākot no vissenākajiem laikiem līdz mūsdienām.

Ekspozīcija aptver Krāslavas vēstures periodu no 19. gs. beigām līdz 20. gs. 20. gadiem, kad Krāslavas vēsturē, kas gandrīz 200 gadus bija saistīta ar grāfu Broel Plāteru dinastijas vārdu, notika ievērojamas pārmaiņas, kuru rezultātā Plāteri zaudēja savu iepriekšējo varenību un ietekmi Latgalē un atstāja Krāslavu. Ekspozīcija iepazīstina ar divu Krāslavas ģimeņu – Šarkovsku un Rabinoviču – likteņiem. Tā laika atmosfērā ļauj iejusties autentiskie priekš meti: Šarkovsku ģimenei piederošs 19. gs. firmas “H. Gentsch” flīģelis, pārvaldnieka mundiera pogas ar grāfu Broel Plāteru ģerboni, Kuzņecova fabrikas fajansa un porcelāna trauki, pēdējās Krāslavas muižas īpašnieces grāfienes Marijas Stefānijas Annas Franciskas Broel Plāteres zīmogs, 19. gs. mēbeles un fotogrāfijas.

Ekspozīcija atklāj Krāslavas novada vēsturisko koka mājokļu arhitektūras un to meistaru radīto amatniecības mantojumu. Tajā īpaša uzmanība veltīta māju arhitektūras detaļām – vārtiem, durvīm, verandām, logiem un to dekoratīvajiem elementiem, kas veidojuši lauku sētu un pilsētu koka ēku raksturīgo izskatu. Ekspozīcija ļauj iepazīt ar pacietību un meistarību darinātās koka konstrukcijas un smalkos rotājumus, kas piešķīruši ēkām individualitāti. To papildina arī darbarīku izlase, kas palīdz izprast amatnieku darba metodes un māju praktisko un dekoratīvo elementu tapšanas procesu.

Tā sniedz iespēju iepazīties ar novadā dzīvojošo tautību kulināro mantojumu, kas ir saglabājies un likts galdā no paaudzes paaudzē. Latgali par savām mājām jau daudzus gadu simtus sauc vairāku tautību cilvēki. Latgalē dzīvojošo tautību virtuve ir veidojusies tradicionālajām receptēm sastopoties ar vietējām latgaliešu kulinārajām paražām, kas tikušas radoši pārveidotas. Pateicoties Krāslavas novada saimnieču atsaucībai, ir iespēja iepazīties ar šeit dzīvojošo tautību kulināro mantojumu, kas ir saglabājies un likts galdā no paaudzes paaudzē, nodrošinot recepšu saglabāšanu arī nākamajām paaudzēm. Ekspozīcija aptver laiku no 20. gadsimta sākuma līdz mūsdienām.

Tas ir stāsts par Latgales kolorītā gleznotāja V. Zlidņa dzīvi un radošo darbību. Šeit var sajust mākslinieka radošo garu, ieklausīties fascinējošajās kokles mūzikas skaņās, plašāk ielūkoties mākslinieka daiļradē, kura atklāj burvīgo krāsu mākslas pasauli un V. Zlidņa unikālo gleznotāja rokrakstu. Animācija “Kad gleznas atdzīvojas… Valentīna Zlidņa mākslas darbu noskaņas” ir netradicionāls ieskats mākslinieka daiļradē.

Atspoguļo sadzīves priekšmetu daudzveidību un dzīvojamās telpas iekārtojumu laika posmā no 19. gadsimta beigām līdz 20. gadsimta 70. gadiem. Tas ir stāsts par iepriekšējo paaudžu dzīvesveidu, tradīcijām un kultūru. Atklātajā krājumā apmeklētājiem ir iespēja aplūkot 747 muzeja priekšmetus un to skaitu ir plānots pakāpeniski palielināt. Priekšmeti ir savākti Krāslavas novadā, pateicoties novada iedzīvotāju atsaucībai, vēlmei sadarboties, saglabāt un nodot nākamajām paaudzēm vēstures liecības.

Krāslavas novada muzeja krājumā glabājas tēlnieces veidotās skulptūras, slaveno kultūras, mākslas un politikas darbinieku krūšu tēli, lielizmēra tēlniecības darbi un sīkplastika, zīmējumi, skices un sarži, kā arī daudzi dokumenti, izstāžu afišas, katalogi, albumi, fotogrāfijas, kurās iemūžinātas V. Zēvaldes dzīves un darba gaitas. Kopumā atklātajā krājumā apskatei ir pieejami 863 priekšmeti, kuri izvietoti speciāli ierīkotajos vaļējos plauktos un lielformāta atvilktnēs, kas nodrošina mākslas darbu uzglabāšanas un eksponēšanas apstākļus, kā arī nenoliedza mi uzlabo krājuma publisku pieejamību. Atklā tais krājums “Tēlnieces Vandas Zēvaldes manto jums” 2020. gadā saņēma Latvijas Muzeju biedrības gada balvu.